trīs zvaigznes

via

Divi vārdi- LIELISKA DIENA! 

neviens nespēs pārliecināt par pretējo.

degustāciju stendi Rimi labirintos padara mani traki priecīgu.

neizdevušās un izdevušās d.i. karsē vaigus. ir pienākusi mana zvaigžņu stunda. tikai mana vienīgā. 

un tagad es spēju atskatīties uz pagātni kā nebeidzamu bērnības taku. tālāk ir neizstaigāti lauki, neiemītas sliedes. viss atkarīgs no pieņemtajiem lēmumiem. šoreiz nepareizu nav. tik daudz, ko izzināt, izbaudīt un pieradināt. 

ir tā, kā saka- ja dikti satraucies pirms svarīgiem notikumiem, iznākums būs labs.

un vēl gadās apraudāties pēc lielas laimes un saskumt uz nenoteiktu periodu. 

that's who I am.

28. oktobris, 2010

Zum Zum: es par tevi šodien runāju ar meitenēm
diskutējām par puišiem
dalījāmies pieredzē
erasmus apmaiņas programmā
tur mēs viena otru atbalstām, uzklausām un uzmundrinām lai neķertos pie alkohola un smēķiem
jā, man tagad ir dredi
un pīrsings mēlē
un dabīgā matu krāsa
viss no dabas naturāls
kā teikt
brīvajā laikā es peru garāmgājējus ar savu dumjo acu skatienu
un man patīk dzīve, tāda kāda tā ir
ar sūdiem un bez
es sveiks
ceru, ka tu arī beidzot atradi savu aicinājumu, kā dēļ ilgi koncentrējies uz elpu deguna galā
un zaru skrapstēšanu aiz loga
jo es par tevi turēju īkšķus
lai tev viss izdotos
un es ļoti ceru, ka tu kļūsi par visā pasaulē atpazīstamu un cienījamu mūku.

Lieliski, pat tad, kad saule nespīd pārāk spoži, es nespēju iztikt bez sarkasma un pašironijas. Tas šķiet pilnīgi loģiski.
Lai šī diena paliek par atgādinājumu sev, ka man ir jāuzraksta autobiogrāfiska grāmata.

enkurs

via

it kā zem ūdens. ķermenis bez svarīguma un dvēseles smagmes. neviens šeit nav tīrs no grēkiem, tā viļņi man teica todien, kad es tikai mācījos elpot caur sapņiem un nepieveiktām ilūzijām. man nav nevienam jāatvainojas par izdarīto. burbulis uzpeld līdz ūdens virsmai. visur esošās kaijas, meklējot zivis, to bezjūtīgi salauž. tikpat veikli salūzt pagātne, jaunai dienai iesākoties. un uzrodas vieta esošajam- gaismas sliedes pār sienu, līdz tavam gaišajam vaigam, aizstiepjas. acis kāri raugās pretī, cenšas pieskarties šķēršļiem starp mums, silda asinis dzīslās. un tu ļoti labi māki izmantot mani savā labā, draugs. es dejoju tev par prieku, kā papeļpūka skraidu caur pagalmu ēnu stūriem. tu ļauj man cilpot, neturi pat pavadiņā- varbūt tāpēc es vienmēr atgriežos. vispār mēs abi esam vislielākie blēži. izliekamies, ka mūs nesaviļņo atkalredzēšanās, lai gan krītam galējībās vēlāk. 

tikmēr, kamēr es atkal reibstu no procentiem un iemiegu tramvajā, tu nepārmet, vienkārši esi blakus un mierpilni piekļaujies. tur, kur laternas iemirgojas, putni nekad neguļ- sakliedzas kā tādi huligāni. šķiet, ka reizēm pat vējš uz brīdi norimst, lai ieklausītos. tam visam ir liela vērtība. būt kādam, izkust, neko nesakot.

grimstu dziļāk dzidrajā spogulī. kopā ar tevi. rokas apvijušās apkārt, mēmi sargājot no nezināmā plašuma. priecīgi čuksti aizskar kaklu, iesūcoties ādā. kādudien atkal izplauks tas sārtais pumpurs, ko mūsu sirdīs iedēstīja augusts. esmu tam pateicību parādā. 

moving again

stirnu bukam kājas nav palikušas spēcīgākas- tās pinas un grīļojas zem pietiekamā svara. kreisā kāja jau kā divus gadus ievainota un nesadzīst. liela iespējamība, ka vecumdienas nebūs no veiklākajām. bet par to tas domās rīt ar tumstošu acu skatienu pāri meža biezoknim.

katra sirdī dzīvo stirnu buks- brašs vai nedaudz bailīgs, klibs vai sprigans. kā nu kuram dzīvē paveicies.

jo vairāk esmu cilvēkos, jo labāk redzu savas sliktās īpašības, kas mani diezgan ļoti apgrūtina- ja vien jūs zinātu, cik vienlīdz nepanesami dzīvot ar naudu kabatā, tāpat arī bez tās. bet zelta vidusceļš vēl nav sasniegts. manas vajadzības nekad nav vienlīdzīgā līmenī ar tēriņiem. tas burtiski nogalina..

un nav jau īsti no kā ņemt piemēru- maman cīnās viena pati, kā spēdama, lai mums ar brāli būtu nodrošināta tālākā izglītība (man- mūzika un viss, kas ar to saistīts, brālim- dejas un programmēšana), tāpēc mēneša beigās sākam knapināties. kāpēc es vispār par to stāstu..

par tām stirnām- ievainotajām. spēju iedomāties, cik grūti tām izturēt apkārtējo konkurenci, kas atspoguļo vitalitāti un estētiku. mēs nevaram visi būt izturīgi- kādam ir "jānoplīst", lai piebiedrotos vēlāk, manāmi atlabušam. šoreiz es neatlabšu. veselība vienmēr ir bijusi pirmajā vietā. jā, man ar šīm pazīstamajām sāpēm būs jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi. tāds sīkums liekas- kas tad tur! kauls, kas (pareizi) saaudzis kopā un nekādu atkārtotu lūzumu nav. tad kāpēc man ir jāuzmanās no plīsumiem, pārvietojoties pārāk strauji? kāpēc man ir jāvalkā kājas ortoze, bez kuras pat normāli pārvietoties nevar, nesakožot zobus? pats labākais ir ārstu slēdziens- izvairīties no straujām kustībām, ierobežot pārvietošanos. hmm, es pacentīšos, paldies. uz redzīti!

ja neskaita sāpes, neko citu apkārt nejūtu. pēdējais zvans noskanējis- zanei p***j. drīz skola pabeigta- zanei joprojām nekādu emociju. 

trīs lietas zāļu skapītī- veloprieks, K. un Foo Fighters.

totāla nelaimes čupošanās.

p.s. hate rainy days. 

picture via society6

miega proves

klusums. visi atgriezušies dzīvoklī. ienākot istabā, man likās, ka gultā saritinājies dzīvnieks, bet tā bija tikai manu drēbju kaudze. kinderolā dzīvojas mazs begemotēns ar mīkstu muguru. tagad viņa mājas ir manā azotē. brīvdienas satriecoši aizvadītas šur un tur. valsts svētki mani pietiekami par muļķi pataisījuši ar pēkšņiem transporta iztrūkumiem un lietaini drēgno noformējumu. un tomēr- nekad neesmu jutusies laimīgāka! 

ar pirmdienu sāksies pēdējā ieskaišu nedēļa. es laikam pat vēl neapjaušu, ka pēc mēneša viss būs molto finale. pagaidām skolas sienas joprojām rādās drūmās krāsās gaidāmā iespringuma dēļ. galvenais- galvu augšā un uz priekšu. visur pilsētā notiek rosīšanās, pasākumi un vēlas pastaigas. puķu stendos jau maijpuķītes smaržo. ielās satieku pazīstamos, ilgi neredzētos. pat luksoforu zaļās gaismas spilgtākas liekas. un pie LMA mirdzošā Venēra uz vienas kājas stāv. lūpās izčukst slāpes pēc kustības. 

šī vakara playlist: The Verve- Bitter sweet simphony 

                                Jose Gonzalez- Teardrop

                               Beach House- Better times

                           

photo of me @ bar ILoveYou. 

ZumZum.All rights reserved.

ārpus miesas

nu, tad stāvam visriņķī pavasarim, kas tik viltīgs kā lapsa kūmiņš- tas no Prātvētras dziesmas. skaisti notiksim. aizlienētas drēbju kārtas no Blaumaņielas iemītniekiem. aizkavējušās sarunas. filmu maratons splendid palace. Meljēzs, zini tādu? sākumā atļauju nezināt, bet noteikti pabaudi viņa ekscentriskās melnbaltās īsfilmas. Daugaviņa tikpat kā kurpes apēda- nekad jau nevar zināt, varbūt, ka tā seko līdzi vecrīgas modes jaunumiem. intīms atklātums, raugoties krāsainā bloknota tukšajās lapās, kad neesmu paspējusi pārrakstīt dzeju. sasmīdināt svešiniekus ir tikpat kā neiespējami- es viņus neizprotu, viņi mani vēl vairāk. bet solis pretī var mainīt. vai tiešām es vienīgā dzirdēju sirds trokšņus? bet tas noteikti bija labāk par cafe Leningrad dzejas vakaru, visnotaļ. 

tirkīza meitene kādudien pagāja man garām, kad steidzos pēc elastīgās saites pēdas locītavai. viņai bija gari, gaišpelēki mati, kas šķipsnās krita uz sejas, vēja elpas aizskarti. tiešais skatiens mani krietni samulsināja. un vienkārši draudzīgais smaids- tāpat. vai tas bija uzmundrinājums? es neatceros neko citu kā tikai viņas matus un smaidu. bet varbūt es neatceros neko.

cilvēki klausās līdz nomērāmai robežai. tāpēc lietas, kas tev tiešām svarīgas, tie nenovērtēs gluži tā, kā tu būtu iedomājies. nedusmo. ne jau viss notiek pēc plāna. dažam labam ātri zūd uzmanība- sēž zarā tik ilgi, līdz tu izdomā izvilkt fotoaparātu, bet tad jau ir aizlaidušies zilās un melnbaltās debesīs.

Intouchables. tiešām, noskaties. franču filma, bet var dabūt arī angļu valodas subtitrus. aizkustinoši un noteikti ne salkani. filma, kas izceļ divu rasu labās īpašības vienādā gaismā. par cilvēkattiecībām, draudzību un īsteni grūtu, sūru dzīvi. Filippe ir invalīds, kuram nepieciešams aprūpētājs, kas ir viņam blakus 24h diennaktī, kāds, uz kuru viņš varētu paļauties. Bet Driss sākumā tāds neliekas- uzaudzis pie audžuvecākiem, viņa pamatvērtības krietni atšķiras no bagātā Filippes. 

Fragments no filmas. Apzināti oriģinālvalodā, lai atstātu intrigu. (:

biezenis

 sasmaržot  pumpuru pukstošās sirdis,  iztraucēt vientuļu māju klusumu. bijība  lūkojas tieši acīs un neslēpjas aiz platmales. top skaidrs viss. realitātē pastāvoša pieķeršanās niķiem un stiķiem.

bērnu gaišās galvas un smaidi. vislabākās zāles pret nogurumu. šķiet, ka viņi apzinās savas spējas, tikai kautrīgi aizgriežas patiesības priekšā. mīlēt, mīlēt mīlēt viņus.

guitar pic and cute little boy. Taken with Zenit E.

ZumZum. All rights reserved.

live city

Februāris.  Ilgu haoss. Kaut kas ieplaisājis. Un tomēr izlīst atvieglojums. Man vienmēr ir paticis impresionisms. Tiekamies  gruvešu spēļlaukumā.

Aprīlis. Saplīsa lolotais pavasaris lauskās, tā vietā izplauka cits- vārgs, bet tomēr dzīvot spējīgs.  Saltās elpas aizmiga zem Cirka piramīdas kāpnēm, automašīnu straume pārtapa par mirdzošām čūskām.

ēnu teātris pasakains Rīgas ielās dejo..

Ķīpsala in the daylight and Merķeļa street in the evening.Taken with Zenit E

ZumZum. All rights reserved.

begin with it

having a really special time outdoor, days are becoming much warmer, longer and funnier. hopefully I will not loose this kind of excitement which brings me higher than heaven. 

spend your sunny days wisely.

ZumZum.All rights reserved.