exhale in your hands

vakarnakt notika brīnums, kas ir labi ja reizi divos mēnešos- brālis aizgāja gulēt ātrāk par mani(skaļi aplausi studijā un konfeti lietus)! laikam tas aiz laimes, ka man tagad rokas trīc. varētu viņam piedot pat šī rīta skaļi zvanošo dubstepa modinātāju, kas mani momentāli piecēla augšā. sega,kurai pateicoties, guļu kā zīdainis,uz zemes nogrūsta. tas jau kļūst par ikrīta rituālu. 

dators manā istabā šonedēļ izmantots tikai divas reizes #thankyousmartphone. bet vispār, nekas nav mainījies ar mani un maniem neveiklajiem un smieklīgajiem izgājieniem ik uz soļa- gandrīz aizgāju no kora Kamēr koncerta,domādama, ka koncerts tikai vienā daļā. līdzīgs misēklītis- sev ļoti tuvam cilvēkam aizmirsu dzimšanas dienu. tas jau vēl piedodami, bet ne tas, ka pusi dienas pavadu kopā ar viņu, bet tikmēr man atļauj tēlot muļķīti, nedodot nekādus mājienus. lai gan konfekšu kastei vajadzēja uzvest mani uz pareizām nojautām. bet tobrīd manā galvā tikai vējš gaudoja. (": "tev ir baigi foršie draugi." tā viņš teica, un brīnījos vairāk par to, ka pazīstu viņus tik ilgu laiku, bet par draugiem nosaukt diez vai varētu vairāk tādēļ, ka tajā vakarā iepazinu viņus daudz tuvāk. lūk, ko ar mums izdara skola ar pārdesmit cilvēkiem kursā.

draugi nāk un paliek tik ilgi, līdz izpelnījušies saukties par nedraugiem vai zināmiem cilvēkiem.man zināmu cilvēku tik daudz,bet skaitlis nepaliek mazāks. apbēdinoša statistika.. lai arī tas nav nekāds patīkamais secinājums, to var saprast. tāpat, kā draugi kļūst par nedraugiem, tie kļūst arī par tuvākajiem draugiem un sirdsdraugiem, kas zina par tevi tikpat kā visu. draugi ir tikai vidusposms. no cilvēka nevar prasīt to, kas ir pret viņa gribu.

ziemai trūkst uzmanības- šorīt atkal patriekusi pavasari divas mājas tālāk. tā nu es atkal mainu apavus,eh. lieta, ko esmu atklājusi- lai arī kādā krāsā man būtu mati, draugi joprojām turpina mani saukt par džindžeru. arī joki par rudmatēm visur tiek popularizēti, bet tas tikai pasākumu padara vēl jautrāku. kad laimai pajautāju, kāpēc tā, viņai atbilde bija gatava- man esot rudmates seja ar vasarraibumiem visa gada garumā. hmm.

ja domājat, ka cilvēku nav iespējams pieradināt, maldāties. tas jau sen ir noticis, lai gan nosolījos sevi nesāpināt un turēt gatavībā atkāpšanās ceļu. bet ja tas tā noticis, ko nu vairs. labāk nolieksim galvas bijībā un paklanīsimies, jo zancim pat spītu viens spējīgs salauzt. būs jādomā jaunus pārbaudījumus likt ceļā.

lai jauka diena, tiem, kas mani pazīst un tiem, kas tikai sākuši to darīt. sapņojiet augsti paceltu galvu un neļaujiet kādam sēt šaubas par neizdošanos.
jūsu Zum.